Kopas

Kanāda bija viena no pirmajām valstīm, kas 2. Pasaules kara politisko rezultātu dēļ Vācijā nonākušām pārvietotām personām deva emigrācijas iespējas. Tālab, jau laikā no 1947. līdz 1949. gadam, Kanādā ieceļoja pieci Fraternitas Imantica (F!I!) filistri dibinātāji, kuriem vispirms pirmo gadu bija jāstrādā valsts noteiktā darbā: gan mežos cērtot papīrmalku, gan piedaloties ūdens spēkstacijas būvē, gan strādājot vara raktuvēs. Pēc tam varēja atjaunot pārtrauktās studijas un iekārtoties turpmākai dzīvei. Dažus gadus vēlāk, Kanādā ieceļoja vēl trīs F!I! dibinātāji un viens 1. coeta loceklis. Šobrīd Kanādā dzīvo pieci filistri – dibinātāji un viens vēlāk uzņemts imantietis. Lai nokļūtu ASV, imigrantiem vajadzēja vietējos galvotājus darbam, kas tad arī noteica strādāšanas pienākumus pirmajam gadam.

Tie parasti bija maz apmaksātas lauksaimniecības vai mājsaimniecības jomas. Imantiešu emigrācija uz ASV sakas 1949. gadā un turpinājās vairākus gadus. ASV nonāca 29 Vācijā uzņemtie imantieši, ieskaitot 7 filistri dibinātāji. Vairumam jaunas dzīves vietas bija ASV austrumu un vidienes pavalstis. Sakarā ar Baltijas Universitātes, Pinebergā, Vācijā, slēgšanu, F!I! aktīvais konvents darbību patrauca 1949. gada 24. oktobrī. Sākās aktīvā konventa pārtraukuma laiks ar globālo korespondences konventu, parasti 2 gadu posmiem ievelētām globālām amatpersonām, un rosmēm ģeogrāfisku rajonu rāmjos dibinātas imantiešu kopas. Globālā korespondences konventa un amatpersonu darbības cēliens turpinājās līdz 1999. gadam.

• Šajā 50 gadu posmā, 15 reizes prezidēja imantieši ASV (1953-1961; 1965-1972; 1975-1977; 1981-1989; 1997-1999) un 2 reizes prezidēja imantieši Kanādā (1977-1981). Divas reizes (1957./1958. un 1976./1977.) imantieši prezidēja Latvijas Korporāciju Apvienībā (L!K!A!), kas ir ārpus Latvijas dzīvojošo korporāciju locekļu centrālā organizācijā ar sēdekli Ņujorkas pilsētā.
• Sākot ar 1957. gadu, Milvokos ir notikušas F!I! 10, 15, 20, 25, 30, 35, un 40 gadu dibināšanas atceres svinības. Īpaši svinīgi un plaši bija 10 un 25 gadu sarīkojumi vēsturiski ievērojamākā pilsētas viesnīcā “Pfister Hotel”. Tie ilga vairākas dienas, pulcēja viesus arī no Eiropas, Jaunzēlandes un Austrālijas, iesākās ar šampanieti prezidija pieņemšanā un turpinājās ar aktu, balli, komeršu un atvadu pusdienām. 10 gadu jubilejā iesvētīja dibinātāju dāvāto karogu un 25 gadu atcerē – dibinātāju dāvāto vapeni. 25 gadu svētkos, 1972. gada 28. maijā ārkārtējā konventā, pieņēma arī vairāku gadu diskusiju rezultātā izstrādātās jaunas vadlīnijas F!I! globālai darbībai.
• No 1961. gada līdz 1990. gadam, ASV dzīvojošie imantieši aktīvi atbalstīja L!K!A! sporta pasākumus: ilgus gadus vadot Sporta komisiju, 9 reizes sarīkojot gadskārtējās meistarsacīkstes Milvoku rajonā, un piedaloties ar savām volejbola un basketbola vienībām. Šie 2 līdz 3 dienu sarīkojumi pulcēja dalībniekus no visa kontinenta un daudzām korporācijām, tajos ietilpa studenšu korporāciju volejbola turnīrs, un vairāki saviesīga rakstura pasākumi – komeršs, dāmu vakars, noslēguma balle. Gadu gājumā, F!I! pārstāvēja divu paaudžu sportisti – ieskaitot sava laika ASV bruņoto spēku volejbola izlašu spēlētājus, gan olimpieti – zelta medaļas ieguvēju, gan vairāku lielu universitāšu izlases sastāvu locekļus. Imantiešu komandas guva labus panākumus abos sporta veidos, izcīnot arī pieckārtīgu meistaru nosaukumu volejbolā.
• Daudzās pilsētās tika nodibinātas korporāciju kopas, kurās visi burši varēja konventos lemt par kopējam interesēm un veicināt dažādas nacionālas un sabiedriskas rosmes. Imantieši aktīvi piedalījās korporāciju kopu darbā un pildīja dažādus amatus, ieskaitot atbildīgos seniora un oldermaņa pienākumus. Lai sekmīgi turpinātu interno darbību, tuvuma dzīvojošie imantieši dibināja savas kopas. Hronoloģiskā kartībā seko īsa kopu vēsture.
• 1951. g. 30. jūnijā korespondences ceļā nodibina ASV kopu, kas savu darbību izbeidz 1953. gada 15. martā – pēc globālā prezidija ievelēšanas Amerikā.
• 1952. g. 18. februārī darbību uzsāk Kanādas kopa, kas beidz eksistēt trīs gadus vēlāk.
• 1953. g. 15. septembrī nodibina Milvoku – Viskonsīnas kopu, kas aktīvi strādā līdz 1992. gada beigām. Sakot ar 1953. g. 19. septembri pirmo divu krustdēlu uzņemšanu (ieskaitīti 7. coeta) pēc aktīva konventa pārtraukšanas, korporācijā uzņemti un kopas ietvaros audzināti pavisam 52 jauni locekļi. Kopu vada ik gadus ievelēti prezidiji un citas vajadzīgās amatpersonas, kas regulāri citē konventus, rīko alus, viesu un dāmu vakarus, un F!I! dibināšanas atceres komeršus. Kopas locekļi ir bijuši rosīgi Viskonsīnas korporāciju kopas locekļi un amatvīri, ka ari kopīgu L!V! un alus vakaru rīkotāji ar atsevišķu korporāciju grupām Viskonsīnā. 1967. g. 3. jūnijā kopa noorganizēja goda filistra Artūra Silagaiļa uzņemšanu F!I! un 1983. g. 19. februārī Jānis Riekstinš tika oficiāli ievests goda filistra kārtā. Pozitīvi faktori kopas darbībai ir bijuši konventa dzīvoklī: pirmais pašu būvētais fil!G. Repiņa mājā, un (pēc fil!G. Repiņa pārcelšanās uz Arizonu) otrais kopš 1971. gada – fil!G. Raita mājā.
• 1954. g. februārī darbību uzsāk Ņujorkas kopa, kas savu pastāvēšanu beidz 1965. gada. 20. februārī, kad nodibina ASV Austrumu piekrastes kopu. Tās aktīva darbība, ieskaitot jaunu locekļu audzināšanā un komeršu rīkošanā, izbeidzas 1976. gadā.
• 1954. g. 12. jūnijā Des Moines, Aijovā, notiek pirmais F!I! maija komeršs ASV.
• 1959. gada īslaicīgi darbojas ari Čikāgas kopa.
• 1992. gada beigās ir nobriedusi vajadzība pēc plašāka foruma un tālab 27. novembrī tiek nodibināta Amerikas kopa. Būtībā tā ir tiešs Milvoku – Viskonsīnas kopas darbības pēctecis, apvienojot visus ASV dzīvojošos imantiešus un darbu turpinot ar pamazinātu aktivitāšu pakāpi. 1998. g. 2. oktobrī kopa nodod vadību Milvokos esošam t/l globālam prezidijam līdz tā pilnvaru notecēšanas brīdim – globālā korespondences konventa par traukšanai un F!I! Filistru Biedrības (F!B!) darbības uzsākšanai.
• 1999. g. 16. oktobrī tiek nodibināta F!I!F!B! Amerikas kopa, kas gan F!B! statūtos noteiktā kartībā legālu apstiprinājumu saņem tikai 4 gadus vēlāk. Kopas mērķi ir locekļu savstarpējo kontaktu veicināšana, informācijas apmaiņa, atbalsts locekļiem vajadzību gadījumos, sadarbība un informācijas apmaiņa ar aktīvo konventu un Filistru biedrību Latvijā, morāls un materiāls atbalsts aktīvā konventa locekļiem – īpaši nacionālo un izglītības centienu veicināšanai un reprezentācijā latviešu buršu saimē Amerikā. Kopas stipendiju fonds katru gadu piešķir vairākas stipendijas studējošiem aktīvā konventa locekļiem Latvijā. Kopa amatpersonas ievēl uz 2 gadiem. Pirmos 4 gadus kopas valde darbojas: fil!Ojārs Repinš – priekšsēdētājs; fil!Uldis Inveiss – priekšsēža vietnieks; fil!Gunārs Briedis – sekretārs; fil!Gunārs Raits – kasieris; un fil!fil! Laimonis Grīnbergs un Gunārs Rēpinš – locekļi Kanādā un ASV rietumos, respektīvi. Kopš 2003. g. 15. septembra strādā sekojošie amatvīri: Fil!Uldis Inveiss, priekšsēdis; fil!Ernests Brusubārdis III, priekšsēža vietnieks; fil!Oļģerts Ģilis, sekretārs; fil!Gunārs Raits, kasieris; un fil!fil! Laimonis Grīnbergs, Gunars Rēpiņš, Jānis Bebris, jun., valdes locekļi Kanādā, ASV rietumos un austrumos, respektīvi. Laikā no 1953. gada. 19. septembra līdz 1987. gada 30. maijam, F!I! ASV ir uzņemti 73 jauni locekļi. Viņi ir ieskaitīti no 7. līdz 40. coetiem. Viens loceklis ir uzņemts 1991. g. 2. maijā un viņš ir 42. coeta. 14 locekļi ir miruši. Patreizējais kopas locekļu skaits ir 54, no tiem 6 dzīvo Kanādā. Vecākajam kopas loceklim ir 85 gadi, jaunākajam – 40 (caurmērā vecums 66 gadi). Pārstāvētas dažādas profesijas: inženieri un arhitekti, ārsti un zobārsti, tautsaimnieki un juristi, mežkopji un mūziķi, skolotāji – ieskaitot četrus ilggadīgus augstāko mācību iestāžu profesorus un administratorus. Darbu lauki ir bijuši galvenokārt privātā sektorā. Daudzi imantieši ir profesionālu organizāciju biedri. Tāpat daudzi ir kalpojuši un to turpina darīt latviešu sabiedrībai lokāli, valsts un globālā mērogā. Ar prieku ir uzņemti ciemiņi – konfilistri un komilitoņi no Latvijas un citām aiz jūru zemēm. Ar prieku to darīsim arī turpmāk!