Dibināšana
Fraternitas Imantica ir dibināta ļoti grūtos ārējos apstākļos. 1945. gada 8. maijā bija beidzies Otrais pasaules karš. Vācija bija drupās. Katrā, kaut cik apdzīvojamā telpā dzīvoja cilvēki. Trijās Vācijas rietumu zonās bija reģistrēti 199.000 bēgļi no Baltijas valstīm. Starp viņiem jo daudzi abiturienti un studenti. Kādā Lübekas bēgļu nometnē Latvijas Universitātes profesori Fricis Gulbis, Dr. Edgars Dunsdorfs un Dr. Eižens Leimanis pārrunāja latviešu akadēmiskās jaunatnes bezcerīgo stāvokli. Viņi nolēma radīt “Akadēmiskos kursus” pie kādas no Vācijas universitātēm. Hamburgā viņi satikās ar igauņu un lietuviešu pārstāvjiem. Tad projektu apvienoja visām trim Baltijas tautām un britu zonas militārai pārvaldei iesniedza attiecīgu lūgumu. Jau 1945. gada novembrī Anglijas Ārlietu ministrija atļauj nodibināt Baltijas universitāti (Baltic University), tā radot tās pirmo un vēl šodien saglabāto nosaukumu.
Organizācijas komiteja nolemj izveidot 8 fakultātes ar 24 nodaļām. 1946. gada 8. un 9. janvārī pieņem Baltijas universitātes satversmi. Tās pirmais sēmestris sākas 1946. g. 14. martā ar lekcijām 5 fakultātēs.
Vairāku studentu ģimeņu piederīgie bija korporanti. Šie studenti bija pārliecināti, ka audzināšana šādās, slēgtās, pārskatāmās vienībās ir vispiemērotākā. Viņi griezās pie vairākām Rīgas P!K! korporācijām, taču saņēma atbildi, ka tās krustdēlus uzņems tikai pēc atgriešanās Latvijā.
1947. gada janvārī Militārā pārvalde Baltijas universitāti pārceļ uz Pinebergu. Šeit viņa ir novietota jaunās agrāko vācu gaisa spēku kazarmās. Jaunās telpas liek domāt, ka nu pastāvēšana ir nodrošināta ilgākam laikam. Kādā pārrunu vakarā lektors, fil! Edvigs Kanaviņš, fr. liv. stāsta par korporāciju lomu studentu audzināšanā. Dzirkstele ir kritusi ātri uzliesmojošā vidē. Domu biedru pulciņš stājas sakaros ar prof. Dr. Jāni Muižnieku, sel. Seko vairākas apspriedes, un 1947. gada 18. februārī, Pinebergas kafejnīcā “Lukath” 20 studenti paraksta korporācijas Fraternitas Imantica Dibināšanas aktu.
Tā teksts ir šāds: Mēs, apakšā parakstījušies Baltijas universitātes studenti, vēlēdamies pēc labākās apziņas kalpot savai tēvzemei – Latvijai, apņemamies mūžam augstu turēt latviešu studentu stāju un vīra goda prātu un izkopt savstarpējo draudzību Latvijas Universitātes tradiciju garā, nodibinam pie Baltijas universitātes latviešu studentu korporāciju Fraternitas Imantica. Ar saviem parakstiem apliecinam, ka visā savā dzīvē, savās domās un darbos, centīsimies pildīt mērķus, kas ietverti mūsu devīzēs: Svešumā tēvzemei! Lai zobens nesarūs! Scientiae, populo, patriae!
1989. gada rudenī P!K! korporācijas sāk atjaunot darbu Latvijā. 1990. gada 19. maijā, Eiropas kopas konventā Heidelbergā fil! A. Grāmatinš ziņo par korporācijām Rīgā. Viņš proponē, ka sākumā par krustdēlu uzņemšanu un audzināšanu varētu rūpēties Eiropas kopa. Laikā no š.g. 2. jūnija līdz novembrim fil! A. Dzelzkalns strādās Jūrmalā un šī būtu loti reāla iespēja mūsu korporāciju papildināt ar Rīgas zaru. Pēc diskusijām, vai būtu pareizi audzināšanu uzticēt vienam? Vajadzētu nogaidīt, kamēr Rīgā būs vismaz trīs imantieši utt., fil! A. Dzelzkalnu ievēl par Eiropas kopas oldermani ar uzdevumu Latvijā sākt jaunu krustdēlu coetus audzināšanu.
Ar šo brīdi sākas trešais svarīgākais posms mūsu korporācijas dzīvē. Pēc tās dibināšanas Pinebergā un Korespondences konventa iedzīvināšanas visā pasaulē izklīdinātiem imantiešiem, sākas darbs dzimtenē. Ja Rīgas P!K! korporācijām Latvijā dzīvo filistri, kuri savas zināšanas var dot tālāk, tad mums sākumā ir tikai «vieslektori”. Viņiem jāveic ļoti svarīgs darbs. 1990. gada 13. jūlijā fil!fil! A. Grāmatinš un A. Dzelzklalns Jūrmalā uzņem pirmo krustdēlu Latvijā – Dr.med. Āri Auderu. 14. oktobrī viņam seko Dr.ing. Arturs Lešinskis, Dr. Paēd. Dainis Markus, Dr. mg. Juris Skujāns un 27. oktobrī Dr. med. Uldis Gerhards.
1991. gada rudenī rodas iespēja Jelgavā nopirkt māju. Tā ir stipri nolaistā stāvoklī. s/l prezidijs saprot, ka izdevīgā cena ir vienreizēja iespēja. Pie mājas ir gruntsgabals, kurš vēlāk atļautu tālāku telpu izbūvi. Lai māju izbūvētu par patīkamu konventa dzīvokli, tad nepieciešami līdzekļi no konventa kases un daudz darba. Diemžēl, daži filistri Milvokos rada pretestību, novilcina līdzekļu ātru iesniegšanu un tādi izmaksu ievērojami paaugstina. Daudzus darbus, kuriem nevajaga amata speciālistus, paveic imantieši Jelgavā. Bet ari viņi var strādāt tikai tad, ja saņem materiāliem nepieciešamo naudu.
Jau 1992. gada vasarā māja ir tik tālu savesta kārtībā, ka tajā var sarīkot dažusinternus sarīkojumus. Mājā dzīvo krustdēli, bet zagļi māju uzlauž, nozog krustdēlu drēbes, televizoru un no Milvokiem atvesto lielo koferī ar paukošanas piederumiem. Otro reizi māju apzog 1996. gadā. Šoreiz zaudējumi ir lielāki: pokāli, dzērienu ragi, drāna krāsu un melniem deķeļiem, galda piederumi u.c. Jelgavā policija liekas loti nevarīga. Imantieši paši izrāda interesi nozagtās mantas nopirkt. Pirmos piedāvātājus aizved uz mežu “aprunāties” un tad krietnu daļu no zagtām mantām dabū atpakaļ. 1996. gadā māja ir tiktāl izbūvēta, ka tajā var notikt ari interni komerši.
1992. gada februāri Jelgavā svin korporācijas 45. dibināšanas atceri Svinīgo aktu vada prezidijs Latvijā, bet komersu globālais prezidijs. Svinīgā aktā fil! I. Freimanis oficiāli atklāj kokā griezto vapeni. Globālais oldermanis fil! A. Dzelzkalns nodod oldermanim Latvijā fil! A. Lešinskim Austrālijas kopas dāvāto karogu. 1992. gada maijkomeršā Jelgavā piedalās pirmais Fraternitas Imantica prezidijs: t/1 seniors, fil! M. Kreišmanis, t/1 viceseniors, fil! J. Bebris un t/1 sekretārs, fil! I. Freimanis.
Viņus uzaicina izpildīt komerša prezidija amatus.1997. gadā septiņas Vācija dibinātās korporācijas paredzējušas kopīgi atzīmēt 50 gadu jubileju. Tā sāksies ar dievkalpojumu Doma baznīcā Rīgā, gājienu pie Brivības pieminekļa un svinīgu aktu Latvijas Universitātes aulā. Fil! A. Grāmatiņš uzaicināts teikt svētku runu. Nākošas divas dienas imantieši savu dāmu vakaru un komersu svinēs Jelgavā.
1992. gada 27. novembrī Ziemeļamerikas kontinentā dzīvojošie imantieši apvienojas Amerikas kopā. Tās pirmais seniors ir fil! Uldis Inveiss. Izcils notikums ir g!fil! virspulkveža Artura Siļgaiļa 101. dzimšanas diena Toronto (Kanādā). Korporācijas vārdā jubilāru sveic Amerikas kopas t/l seniors fil! V. Kore un pasniedz krāsu adatu ar vapenīti ozollapu vaiņagā un skaitli 100.
1993. gada sākumā fil! A. Grāmatiņš norāda uz Filistru biedrības nepieciešamību, tās mērķiem un uzdevumiem. Statūtu projektā paredzēts, ka par F!B! biedriem kļūst ari visi imantieši, kuri ir jau filistrējušies līdz biedrības dibināšanas brīdim. Tam spēcīgi oponē daži filistri no Milvokiem. Viņiem neesot iespējams pakļauties Latvijas Republikas likumiem un tāpēc katrā mītnes zemē jāizstrādā savi statūti.