Kopas

kanturapieris

Fr! Imanticai pārtraucot savu darbību Pinebergā, sākas aktīva korporācijas darbība dažādās kopās.

Korespodences konvents

Korespondences konvents savu darbu sāk visgrūtākos apstākļos. Ar 1949. gada rudeni ASV sāk uzņemt bijušos karavīrus, un tā nu imantiešu vairums nonāk tur. Arī L!K!A! sēdeklis ir pārcelts uz Ņujorku. 1957. gada rudenī tajā prezidē Fraternitas Imantica ar senioru, com! Arnoldu Veinbachu, vicesenioru, fil! Dr. Tālivaldi Bērziņu un sekretāru, fil! Kārli Grantiņu. Šeit imantieši godam ir izturējuši visas latviešu buršu saimes pārbaudi. Smagā fiziskā darbā daudzi imantieši sapelna nepieciešamos līdzekļus un uzsāk vai turpina studijas Eiropā, ASV, Kanadā un Austrālijā. Vietās, kur dzīvo vairāki imantieši, pat lielākos attālumos vienam no otra, izveidojas kopas.

Hamburgas kopa

Korporācijas locekļu sakari ar prezidiju, bieži pavisam citā kontinentā, ir gausi. Lai korporācijas darbu padarītu aktīvāku, tad atsevišķās zemēs sāk veidoties imantiešu kopas. Tās organizē sarīkojumus, uzņem un audzina krustdēlus un atbalsta prezidija darbu. Pēc Baltijas universitātes slēgšanas 1949. gada 30. septembrī, Pinebergā un Hamburgā vēl dzīvo 22 imantieši. 1950. gada 18. februārī viņi nodibina Pinebergas-Hamburgas kopu. Tās seniors ir fil! A. Ķeiris, viceseniors – fil! I. Silgailis un sekretārs – fil! E. Smiltenis. Šinī dienā kopa Hamburgā rīko dibināšanas komeršu. Tajā seniors ir g!fil! K. Lobe, viceseniors -fil! A. Ķeiris un sekretārs – com! T. Bērziņš. Izceļošana strauji turpinās. Amatvīru vēlēšans notiek gandrīz vai katrā konventā. Kopas locekļiem izklīstot kopa likvidējas bez kāda sevišķa lēmuma.

Eiropas kopa

Eiropas kopa dibināta 1952. g. 5. aprīlī. Tā apvieno 10 Vācijā, Anglijā un Zviedrijā dzīvojošos imantiešus. Uzņemto krustdēlu skaita ziņā tā ir otrā vietā. Šī kopa izkārto Fraternitas Imanticas pārcelšanos uz Latviju. Līdz 1966. gada 15. jūlijam fil!fil! A. Grāmatiņš un E. Smiltenis rediģē un izdod korporācijas žurnālu “Svešumā Tēvzemei” (Nr. 1–16). Pēc tam s/l prezidijs izdošanu pārceļ uz Milvokiem. No 1952. līdz 1968. gadam kopa rūpējās arī par dibināšanas komeršu satīrisko izdevumu “Svīķis”. Kopas locekļi vada Latviešu Studentu Apvienību, rīko kopējos Baltiešu studentu kongresus. Imantieši vienmēr ir šo kongresu komeršu prezidijos. fil! Imants Freimanis ir Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) valdē no 1970.- 1989. gadam. Viņš organizē PBLA Informācijas biroju, ir Zviedrijas Latviešu Centrālās Padomes priekšsēdis u.c. Arnolds Dzelzkalns ir Latviešu Centrālās Padomes Vācijā ģenerālsekretārs. fil!fil! Manzars Dreimanis un Marks Opeskins ir Dziesmu svētku virsdiriģenti Vācijā, Anglijā un Zviedrijā. fil! Gunārs Tamsons – Daugavas Vanagu ģenerālsekretārs. fil! dr. Eugēnijs Ciblis vada mikrobioloģijas laboratoriju Hohenheimas universitātē. Kopa rīko komeršus, dāmu vakarus un L!V!

Milvoku – Viskonsīnas kopa

1953. gada 15. septembrī fil! V. Kore un com! U. Inveiss uzsāk pirmā trimdas coeta divu krustdēlu audzināšanu. 1954. g. rudens sēmestrī viņi nodibina Milvoku-Viskonsīnas kopu. Tā ir ļoti aktīva. No viņas nāk ne tikai vairāki globālie prezidiji, bet tā sarīko arī 10 un 25 gadu jubilejas. Tā rīko L!K!A! volejbola un basketbola meistarsacīkstes, imantiešu tikšanos, eglītes, dāmu un literāros vakarus. fil! G. Raita mājas pagrabā kopa izbūvē konventa dzīvokli. Prof. fil! U. Inveiss M.B.A., ir Tautsaimniecības nodaļas vadītājs Caroll koledžā (Waukesha). Viņš ir arī Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) vicepriekšsēdis un Latviešu institūta vadītājs. fil! Māris Graudiņš ir viens no “Brīvības un miera kuģa” organizētājiem. fil!fil! Ernests Brusubārdis II un Ernests Brusubārdis III ir Dziesmu svētku virsdiriģenti ASV un Kanadā.

Austrālijas – Jaunzēlandes kopa

Sidnejā dzīvojošie imantieši audzina krustdēlus un pulcējas savos sarīkojumos. fil! Gunārs Bračs ir Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēdis un PBLA valdes loceklis. Imantieši krustdēlus vēl audzina Ņujorkā, Mineapolē un Losandželosā. Izcilus panākumus ir sasnieguši fil!fil!: prof. Dr. Atis Freimanis medicīnā un ārk. prof. Dr. Vilis Kurmis mežu ekoloģijā. fil! dr. Tālivaldis Bērziņš ir PBLA Kultūras fonda ilggadējs priekšsēdis un bija ALA vicepriekšsēdis, kā arī Izglītības biroja vadītājs. 1984. g. Olimpiskās spēlēs fil! Aldis Bērziņš izcīnīja zelta medaļu ASV volejbola komandā.
Ļoti svarīgs notikums korporācijas dzīvē ir tās desmitie gada svētki 1957. gada februārī. Oficiālās svinības notiek Milvokos (ASV). Šo dienu svinīgi atzīmē arī Sidnejā (Austrālijā) un korporācijas dibināšanas vietā – Pinebergā.

30gadi

30. jubilejas balle Milvokos. Imantieši ar dāmām un viesiem

Greznu korporācijas dibināšanas atceri 1972. gada maijā svin Milvokos. Tajā ir ieradušies 57 imantieši no visas pasaules. Ballē, kopā ar dāmām un viesiem, piedalās 196 dalībnieki. Iespaidīgi šīs jubilejas sarīkojumi ir arī Austrālijā un Eiropā. Ģimeņu pēcpusdienās tiekas un iepazīstas imantieši no dažādām pasaules malām. Korespondences konvents uzņem 3 goda filistrus – Ansis Dreimanis (22.05.1882.-28.03.1968.) trimdā bija Augustdorfas un Münsteres latviešu ģimnaziju direktors. Augsti novērtējot viņa darbu latviešu jaunatnes audzināšanā, viņu uzņem par imantiešu otro goda filistru. Mūsu trešais goda filistrs ir virspulkvedis Arturs Silgailis (13.11.1895.-15.08.1997.) bija mācībspēks Latvijas Augstākā kaŗaskolā un Latviešu leģionā 15. divīzijas kājnieku priekšnieks.  Jānis Riekstiņš (10.06.1925.-25.03.1983.) bija mūsu ceturtais goda filistrs. Viņš bija ALA valdes priekšsēdētājs, PBLA valdes loceklis un ļoti aktīvi vadīja latviešu lietas ASV. Viņa vārdā bija nosaukts Latviešu studiju centrs pie Rietummičiganas universitātes Kalamazū, ASV. No 1953.-1990. gadam mūsu korporācijā vēl uzņemti 35 coeti ar 116 krustdēliem. Laiku gaitā ir bijis nobirums, taču palicis ir “kodols ciets”.

Imantieši Ziemeļamerikā –  ASV un Kanādā

   Kanāda bija viena no pirmajām valstīm, kas 2. Pasaules kara politisko rezultātu dēļ Vācijā nonākušām pārvietotām personām deva emigrācijas iespējas. Tālab, jau laikā no 1947. līdz 1949. gadam, Kanādā ieceļoja pieci Fraternitas Imantica (F!I!) filistri dibinātāji, kuriem vispirms pirmo gadu bija jāstrādā valsts noteiktā darbā: gan mežos cērtot papīrmalku, gan piedaloties ūdens spēkstacijas būvē, gan strādājot vara raktuvēs. Pēc tam varēja atjaunot pārtrauktās studijas un iekārtoties turpmākai dzīvei. Dažus gadus vēlāk, Kanādā ieceļoja vēl trīs F!I! dibinātāji un viens 1. coeta loceklis. Šobrīd Kanādā dzīvo pieci filistri – dibinātāji un viens vēlāk uzņemts imantietis. Lai nokļūtu ASV, imigrantiem vajadzēja vietējos galvotājus darbam, kas tad arī noteica strādāšanas pienākumus pirmajam gadam. Tie parasti bija maz apmaksātas lauksaimniecības vai mājsaimniecības jomas. Imantiešu emigrācija uz ASV sakas 1949. gadā un turpinājās vairākus gadus. ASV nonāca 29 Vācijā uzņemtie imantieši, ieskaitot 7 filistri dibinātāji. Vairumam jaunas dzīves vietas bija ASV austrumu un vidienes pavalstis.  Sakarā ar Baltijas Universitātes, Pinebergā, Vācijā, slēgšanu, F!I! aktīvais konvents darbību patrauca 1949. gada 24. oktobrī. Sākās aktīvā konventa pārtraukuma laiks ar globālo korespondences konventu, parasti 2 gadu posmiem ievelētām globālām amatpersonām, un rosmēm ģeogrāfisku rajonu rāmjos dibinātas imantiešu kopas. Globālā korespondences konventa un amatpersonu darbības cēliens turpinājās līdz 1999. gadam.

  • Šajā 50 gadu posmā, 15 reizes prezidēja imantieši ASV (1953-1961; 1965-1972; 1975-1977; 1981-1989; 1997-1999) un 2 reizes prezidēja imantieši Kanādā (1977-1981). Divas reizes (1957./1958. un 1976./1977.) imantieši prezidēja Latvijas Korporāciju Apvienībā (L!K!A!), kas ir ārpus Latvijas dzīvojošo korporāciju locekļu centrālā organizācijā ar sēdekli Ņujorkas pilsētā.
  • Sākot ar 1957. gadu, Milvokos ir notikušas F!I! 10, 15, 20, 25, 30, 35, un 40 gadu dibināšanas atceres svinības. Īpaši svinīgi un plaši bija 10 un 25 gadu sarīkojumi vēsturiski ievērojamākā pilsētas viesnīcā “Pfister Hotel”. Tie ilga vairākas dienas, pulcēja viesus arī no Eiropas, Jaunzēlandes un Austrālijas, iesākās ar šampanieti prezidija pieņemšanā un turpinājās ar aktu, balli, komeršu un atvadu pusdienām. 10 gadu jubilejā iesvētīja dibinātāju dāvāto karogu un 25 gadu atcerē – dibinātāju dāvāto vapeni. 25 gadu svētkos, 1972. gada 28. maijā ārkārtējā konventā, pieņēma arī vairāku gadu diskusiju rezultātā izstrādātās jaunas vadlīnijas F!I! globālai darbībai.
  • No 1961. gada līdz 1990. gadam, ASV dzīvojošie imantieši aktīvi atbalstīja L!K!A! sporta pasākumus: ilgus gadus vadot Sporta komisiju, 9 reizes sarīkojot gadskārtējās meistarsacīkstes Milvoku rajonā, un piedaloties ar savām volejbola un basketbola vienībām. Šie 2 līdz 3 dienu sarīkojumi pulcēja dalībniekus no visa kontinenta un daudzām korporācijām, tajos ietilpa studenšu korporāciju volejbola turnīrs, un vairāki saviesīga rakstura pasākumi – komeršs, dāmu vakars, noslēguma balle. Gadu gājumā, F!I! pārstāvēja divu paaudžu sportisti – ieskaitot sava laika ASV bruņoto spēku volejbola izlašu spēlētājus, gan olimpieti – zelta medaļas ieguvēju, gan vairāku lielu universitāšu izlases sastāvu locekļus. Imantiešu komandas guva labus panākumus abos sporta veidos, izcīnot arī pieckārtīgu meistaru nosaukumu volejbolā.
  • Daudzās pilsētās tika nodibinātas korporāciju kopas, kurās visi burši varēja konventos lemt par kopējam interesēm un veicināt dažādas nacionālas un sabiedriskas rosmes. Imantieši aktīvi piedalījās korporāciju kopu darbā un pildīja dažādus amatus, ieskaitot atbildīgos seniora un oldermaņa pienākumus. Lai sekmīgi turpinātu interno darbību, tuvuma dzīvojošie imantieši dibināja savas kopas. Hronoloģiskā kartībā seko īsa kopu vēsture.
  • 1951. g. 30. jūnijā korespondences ceļā nodibina ASV kopu, kas savu darbību izbeidz 1953. gada 15. martā – pēc globālā prezidija ievelēšanas Amerikā.
  • 1952. g. 18. februārī darbību uzsāk Kanādas kopa, kas beidz eksistēt trīs gadus vēlāk.
  • 1953. g. 15. septembrī nodibina Milvoku – Viskonsīnas kopu, kas aktīvi strādā līdz 1992. gada beigām. Sakot ar 1953. g. 19. septembri pirmo divu krustdēlu uzņemšanu (ieskaitīti 7. coeta) pēc aktīva konventa pārtraukšanas, korporācijā uzņemti un kopas ietvaros audzināti pavisam 52 jauni locekļi. Kopu vada ik gadus ievelēti prezidiji un citas vajadzīgās amatpersonas, kas regulāri citē konventus, rīko alus, viesu un dāmu vakarus, un F!I! dibināšanas atceres komeršus. Kopas locekļi ir bijuši rosīgi Viskonsīnas korporāciju kopas locekļi un amatvīri, ka ari kopīgu L!V! un alus vakaru rīkotāji ar atsevišķu korporāciju grupām Viskonsīnā. 1967. g. 3. jūnijā kopa noorganizēja goda filistra Artūra Silagaiļa uzņemšanu F!I! un 1983. g. 19. februārī Jānis Riekstinš tika oficiāli ievests goda filistra kārtā. Pozitīvi faktori kopas darbībai ir bijuši konventa dzīvoklī: pirmais pašu būvētais fil!G. Repiņa mājā, un (pēc fil!G. Repiņa pārcelšanās uz Arizonu) otrais kopš 1971. gada – fil!G. Raita mājā.
  • 1954. g. februārī darbību uzsāk Ņujorkas kopa, kas savu pastāvēšanu beidz 1965. gada. 20. februārī, kad nodibina ASV Austrumu piekrastes kopu. Tās aktīva darbība, ieskaitot jaunu locekļu audzināšanā un komeršu rīkošanā, izbeidzas 1976. gadā.
  • 1954. g. 12. jūnijā Des Moines, Aijovā, notiek pirmais F!I! maija komeršs ASV.
  • 1959. gada īslaicīgi darbojas ari Čikāgas kopa.
  • 1992. gada beigās ir nobriedusi vajadzība pēc plašāka foruma un tālab 27. novembrī tiek nodibināta Amerikas kopa. Būtībā tā ir tiešs Milvoku – Viskonsīnas kopas darbības pēctecis, apvienojot visus ASV dzīvojošos imantiešus un darbu turpinot ar pamazinātu aktivitāšu pakāpi. 1998. g. 2. oktobrī kopa nodod vadību Milvokos esošam t/l globālam prezidijam līdz tā pilnvaru notecēšanas brīdim – globālā korespondences konventa par traukšanai un F!I! Filistru Biedrības (F!B!) darbības uzsākšanai.
  • 1999. g. 16. oktobrī tiek nodibināta F!I!F!B! Amerikas kopa, kas gan F!B! statūtos noteiktā kartībā legālu apstiprinājumu saņem tikai 4 gadus vēlāk. Kopas mērķi ir locekļu savstarpējo kontaktu veicināšana, informācijas apmaiņa, atbalsts locekļiem vajadzību gadījumos, sadarbība un informācijas apmaiņa ar aktīvo konventu un Filistru biedrību Latvijā, morāls un materiāls atbalsts aktīvā konventa locekļiem – īpaši nacionālo un izglītības centienu veicināšanai un reprezentācijā latviešu buršu saimē Amerikā. Kopas stipendiju fonds katru gadu piešķir vairākas stipendijas studējošiem aktīvā konventa locekļiem Latvijā. Kopa amatpersonas ievēl uz 2 gadiem. Pirmos 4 gadus kopas valde darbojas: fil!Ojārs Repinš – priekšsēdētājs; fil!Uldis Inveiss – priekšsēža vietnieks; fil!Gunārs Briedis – sekretārs; fil!Gunārs Raits – kasieris; un fil!fil! Laimonis Grīnbergs un Gunārs Rēpinš – locekļi Kanādā un ASV rietumos, respektīvi. Kopš 2003. g. 15. septembra strādā sekojošie amatvīri: Fil!Uldis Inveiss, priekšsēdis; fil!Ernests Brusubārdis III, priekšsēža vietnieks; fil!Oļģerts Ģilis, sekretārs; fil!Gunārs Raits, kasieris; un fil!fil! Laimonis Grīnbergs, Gunars Rēpiņš, Jānis Bebris, jun., valdes locekļi Kanādā, ASV rietumos un austrumos, respektīvi. Laikā no 1953. gada. 19. septembra līdz 1987. gada 30. maijam, F!I! ASV ir uzņemti 73 jauni locekļi. Viņi ir ieskaitīti no 7. līdz 40. coetiem. Viens loceklis ir uzņemts 1991. g. 2. maijā un viņš ir 42. coeta. 14 locekļi ir miruši. Patreizējais kopas locekļu skaits ir 54, no tiem 6 dzīvo Kanādā. Vecākajam kopas loceklim ir 85 gadi, jaunākajam – 40 (caurmērā vecums 66 gadi). Pārstāvētas dažādas profesijas: inženieri un arhitekti, ārsti un zobārsti, tautsaimnieki un juristi, mežkopji un mūziķi, skolotāji – ieskaitot četrus ilggadīgus augstāko mācību iestāžu profesorus un administratorus. Darbu lauki ir bijuši galvenokārt privātā sektorā. Daudzi imantieši ir profesionālu organizāciju biedri. Tāpat daudzi ir kalpojuši un to turpina darīt latviešu sabiedrībai lokāli, valsts un globālā mērogā. Ar prieku ir uzņemti ciemiņi – konfilistri un komilitoņi no Latvijas un citām aiz jūru zemēm. Ar prieku to darīsim arī turpmāk!
Augšup