Simboli

Katrai korporācijai ir vairāki tās pazīšanās simboli jeb regālijas. Visām regālijām ideja ir vienota, taču pielietojums un realizācija var atšķirties.

Krāsas

Trikolora ir simbols pēc kā var atšķirt vienu korporāciju no otras. Ķeroties pie trikoloras izvēles, mūsu rīcībā bija visas spektra krāsas ar vienu noteikumu: mēs nedrīkstējām ņemt tādu kombināciju, kas jau bija apstiprināta kādai citai no Prezidiju Konventa (P!K!) korporācijām. Neviena no mūsu arhitektūras studentu sākotnēji ieteiktajām krāsu kombinācijām neguva piekrišanu.

Protams, trikoloru neizvēlas tikai tā laba izskata dēļ, bet gan tālab, ka katrai krāsai trikolorā ir sava īpaša idejiska un simboliska nozīme, saistīta ar tās vēsturisko izcelsmi un korporācijas devīzēm. Tā kā mūsu devīzes aicina ziedoties “Svešuma tēvzemei” un palikt modriem cīnītajiem par brīvību un taisnību – “Lai zobens nesarūs”, tad valsts karoga krāsas ir ideāls devīžu atspoguļojums trikolorā.

Pēc tam, kad mūsu kurators fil! Jānis Muižnieks, selonus, reiz ciemodamies pie imantiešiem vienā no Baltijas Universitātes studentu mītņu istabām, iejautājies: “Kas vainas sarkan-balt-zelta krāsām?”, šī kombinācija konventā ieguvusi visu nedalītu piekrišanu. Idejas autors gan aizrādījis, ka šīs krāsas ir bijušas Lettonias pirmajā trikolorā Terbatā, bet tā kā sakārtojums vēlāk nomainīts uz pašreizējo, tad licies, ka problēmas nevarētu rasties. Kad 1948. gada 18. februārī lūdzām Lettoniu deklarēt viedokli krāsu jautājumā, atbildi nesaņēmām.

FONS

1949. gada vasarā pienāca mūsu krāsu eksternais atklāšanas brīdis. Lettonia protestēja, paskaidrojot ka lettoņi Terbatā nesuši šīs krāsas 11 gadus un bijuši spiesti pieņemt tagadējo kombināciju tikai tālab, ka kurators uzskatījis sākotnējo sakārtojumu par revolucionāru. Arī Ventonia iebilda pret mūsu krasām, jo viņi bija dibinājušies ar šādu trikoloru, bet Prezidiju Konvents bija izlēmis ka šīs krāsas pieder Lettoniai un nevienai citai korporācijai uz tām nav tiesību. Sarunās Lettonia bija pretimnākoša tajā ziņā, ka piekrita sarkanai krasai deķeļa virspusē – ja mainām krāsu kartību uz sarkans – zelts – balts.

Kaut arī mūsu krāsu atklāšanu izlēma Latvijas Korporāciju Apvienība (L!K!A!), tai bija saistoši agrāk pieņemtie Prezidiju Konventa (P!K!) lēmumi. Līdz ar to tālākās sarunas būtu bijušas veltīgas. Tālab Fr! Imanticas krāsas tika atklātas 1949. gada 17. septembrī ar mainīto sarkans-zelts-balts secību.

Vapenis

Fraternitas Imanticas augstākais simbols ir vapenis. Vapeņa pamatā ir trikolors (sarkans-zelts-balts) devīzes. Tas novietojams konventa telpas goda vietā un tā attēli un atveidojumi lietojami ar vislielāko cieņu.

Fr! Imantica’s vapeņa uzbūvē un kompozīcijā redzami atšķiras no citu korporāciju vapeņiem, parādot īpatnēju un individuālu raksturu. 1947. gada 7. jūlijā konvents pieņem šādu korporācijas vapeņa metu: ar izliektu smaili dalīts sarkan – zelt – balta trīsstūra vairogs ar cirķeli centrā, virs vairoga uzlecoša saule un aiz tā vertikāls zobens, gar vairoga sāniem un zem galvas ieloka devīžu lentas, vairoga sānus grezno ozola lapas ar zīlēm.

2017-02-24 21.37.01

Vapeņa metu izgatavojis mākslinieks V. Krūmiņš. Sākotnēji korporācijai nav līdzekļu vapeņa izgatavošanai un ievērojot trimdas latviešu nenoteikto stāvokli dzīves vietas ziņā, konvents nesaskata iespējas rūpēties par vapeņa uzglabāšanu imantiešiem izklīstot tālākā emigrācijā. Tādēļ nolemj izgatavot tikai vapeņa zīmējumu uz finiera plāksnes. Šo vapeņa attēlu atklāj 1948. gada 6. janvārī Baltijas Universitātes vecākais buršs – Selonijas filistrs profesors Jēkabs Vītols. Šis datums imantiešiem kļuva par oficiālu svētku dienu – iespēju robežās to atceroties ar sarīkotu eglītes vakaru.

Mākslinieka N. Maulica, Jaunzēlande, ozola darinātu vapeni korporācijai dāvina dibinātāju coetus 25 gadu atceres svētkos Milvokos, ASV, 1972. gada 25. maijā. Svinību akta daļā vapeni iesvēta mācītājs Augusts Kalnājs, fr. Livonicus. Kopš 2006. gada 16. novembra sabiedrībai ir vapenis, kuru darinājis mākslinieks Artis Bētiņš.

Devīzes

Korporācijas dibinoties pieņem sev devīzes, kuras tās raksta savos vapeņos. Devīzes ir kodolīgi izteikti korporācijas mērķi un raksturs.

Visas sabiedriskās organizācijas eksistē, lai kalpotu cilvēcei un sargātu tās cieņu. Kultūrai ir jāatzīst tādas vērtības kā zinātni, disciplīnu, vēstures jēgu un darbu. Latviešu korporācijas ir ietvērušas šīs vērtības savās devīzēs un tajās ir rakstīts: “Latvijai, tēvijai, tautībai, darbam, izglītībai, zinātnei, pienākuma gribai, sadarbībai, godam, atturībai, taisnībai, brālībai, draudzībai.”

wap2

Mūsu korporācijai bijām izvelējušies Imanta vardu un lielākā daļa dibinātāju bija tikai nesen atgriezušies no Otrā pasaules kara laikiem. . Latvijas neatkarība bija zaudēta un mēs paši bijām trimdā. Dabīga reakcija mūsu domās bija par Latvijas neatkarības atgūšanu un tautas atbrīvošanu no komunistu jūga. Katrā laikā mēs bijām gatavi atkal stāties cīnītāju rindās par tēvzemes atbrīvošanu. Šis bija mūsu pirmais mērķis un tas ir ietverts devīzēs “Svešumā tēvzemei” un “Lai zobens nesarūs”. Mūsdienas imantieši ir gatavi ziedoties Tēvzemei un aktīvi stājas Zemessardzē.

Bet klasiski vēstures piemēri stāsta, ka uzvaru nevar kaldināt domājot vienīgi par militāriem mērķiem. Pinebergā mēs bijām studenti Baltijas Universitātē un apzinājāmies, ka lai sekmīgāk kalpotu savai tēvijai un tautai, mums ir jākāpj zinātnes kalnā. Tālab zobens mūsu vapenī ir ne tikai karavīra simbols, bet ari gara ierocis ar ko atvērt durvis izglītībai un civilizācijai. Tas ir apliecināts devīzē “Scientiae, populo, patriae”, kas dibināšanas aktā ir ierakstīta kā imantiešu pirmā devīze.

Karogs

Fraternitas Imanticas karogs ir sarkan-zelt-baltās krāsās, gar perimetru ir zelta bārkstis. Karoga kāts ir brūni lakots ozolkoks ar apzeltītu cirķeļa metu kāta augšpusē, pie kā ir piesietas krāsu lentu savijums ar zeltītu pušķi. Karogs lietojams Fraternitas Imanticas oficiālajos gājienos un prezidija oficiālas uzstāšanās gadījumos. Karogs tiek apsargāts ar krāsu rapieriem.

18-5

Deķelis

Konventa locekļu galvas sega ir krāsu cepure jeb deķelis, kas ir sarkan-zelt-baltās krāsās.

1947. gada 3. martā konvents uzdod arhitektūras studentiem Ērikam Bullem, Igoram Lideram un Ādolfam Simonam izstrādāt deķeļa virsas zīmējumu. Viņi meklē idejas latviešu mitoloģijā. Saules kults bija pazīstams visām indoeiropiešu tautām jau kopš bronzas laikmeta un saules raksts ir bijis latviešiem visos laikos un tehnikās viens no populārākiem zīmējumiem. Tautas mākslā sastopami daudzi un dažādi saules rakstu varianti, pa lielākai daļai sastāvoši no astoņām daļām. Saules raksts it sevišķi ir sastopams Vidzemes vidienē. Arī ausekļa zvaigžņu raksts ir iemīļots ornaments Vidzemē. Tie abi ir apvienoti un pārņemti imantiešu deķeļa virsas kordelī vienā greznā kombinācijā. Šāda rakstu apvienošana ir bieži sastopama latviešu tautas mākslas darbos. Oriģinālais deķeļa zīmējums krāsās paredz zelta auklu ornamentam virspusē, aplī ap ornamentu un starp balto (vidus) un sarkano krāsu deķeļa malā. Par heraldikas likumu piemērošanu krāsu atdalīšanai deķelī sākotnēji netika spriests.

dek

Pirmajos Vācijā gatavotos deķeļos baltā un zelta krāsas atradās cepurei apvilktā lentā, kuras augšējā malā bija šaura zelta krāsas josliņa, kas pieslēdzoties sarkanai virsai izveidoja trikolora krāsu sakārtojumu. Kad tas bija jāmaina 1949. gada rudenī, tad vienkārši apakšējo divu krāsu lentu apgrieza otrādi un iznāca deķelis, kura otrā krāsa kā šaura maliņa atradās zem trešās krāsas. Mainot krāsu kārtību, konvents netika lēmis par sarkanās un zelta atdalīšanu ar baltu auklu. Sākot krustdēlu uzņemšanu pēc Baltijas Universitātes posma, radās vajadzība pēc jauniem deķeļiem un tie tika pagatavoti pēc iepriekšējo parauga. Globālā korespondences konventā pacēlās jautājums par baltas krāsas svītriņas vajadzību starp sarkano un zelta krāsām. Pēc ilgām un vispusīgām diskusijām, deķelī nekas netika mainīts. Tā esam paturējuši mūsu vēsturisko krāsu cepures modeli!

Tomēr, pēc detalizētas vēsturisko faktu izpētes, konsultācijāma ar citiem k!tiem, pētījuma izstrādes un prezentēšanas koronai – com! Ģirts Derums pamatoja baltās svītriņas nepieciešamību. Tika pieņemti vairāki nozīmīgi lēmumi konventā, kas reglamentē deķeļa izskatu un pamato katra elementa nepieciešamību un kopš 2015. gada 8. janvāra visi jaunie krāsu deķeļi tiks pasūtīti ar šo balto līniju.

Korporācijas locekļi, kas nav konventa locekļi, valkā melnu krustdēlu galvas segu – deķeli, pie kuras labajā pusē piestiprināts sudraba cirķelis ar burtu VCFI (vivat creastat Fraternitas Imantica) savijumu.

image

Krāsu lenta

Konventa locekļi valkā krāsu lentas, kas atšķiras ar platumu (konventa, alus, frakas un komerša lenta) vai oficiālos gadījumos tiek vilkta – šarfa, kas, tāpat kā lentas, nēsājama pār krūtīm no labā pleca uz kreisajiem sāniem, tikai atšķirībā no lentas – šarfu velk pa virsu žaketei vai mētelim. Imantietis drīkst nēsāt lentu bez deķeļa, bet ne otrādi – deķeli bez lentas.

azDSC_3821

Bircifelis

Fr! Imantica konventa locekļi, kas ir absolvējuši universitāti var lietot vapeņa atveidojumu pie pulkstenķēdes – bircipfeli. Bircifeļa otrā pusē ir 4 datumi (korporācijas dibināšanas datums, bircifeļa īpašnieka uzņemšanas datums korporācijā, krāsu uzlikšanas datums un universitātes absolvēšanas datums) un īpašnieka iniciāļi. Bircifelis ir veidots no sudraba, uz melnās ādas pamata.

bircifelis

Augšup