Kopas

kanturapieris

Aktīvā  Konventa  pārtraukuma posms: 1949 – 1999

Fr! Imanticai pārtraucot savu darbību Pinebergā, sākas aktīva korporācijas darbība dažādās kopās.

Korespodences konvents

Sākoties otrā pasaules kara rezultātā uz Vāciju pārvietoto personu emigrācijai, sarūk personāla un studentu skaits Baltijas Universitātē. Sākusies arī imantiešu izceļošana uz Angliju, Kanādu, Austrāliju, ASV un citām valstīm.
Baltijas Universitāti, Pinebergā, Vācijā, slēdz 1949. gada 24.oktobrī un ar šo datumu tiek pārtraukta F!I! Aktīvā konventa darbība. To pārņem Korespondences konvents (K!K!-ts), ar uz divu gadu posmiem ievēlētu prezidiju un citām amatpersonām pēc vajadzības. Šāds organizatorisks izkārtojums, ar D!K! paredzēto jautājumu apspriešanu un lēmumu pieņemšanu korespondences veidā, ir radīts pasaules tālēs nonākušo biedru savstarpējo sakaru uzturēšanai un korporācijas turpmāko globāla rakstura aktivitāšu īstenošanai. Pirmos 4 gadus globālo darbību vada Austrālijā dzīvojoši amatvīri. Seko 15 posmi ASV, 2 Kanādā un 6 Vācijā. Globālā korespondences konventa un amatpersonu darbības cēliens turpinājās līdz 1999. gadam. Lai korporācijas darbību padarītu aktīvāku, vietās kur sasniedzamos attālumos vienam no otra dzīvo lielāks skaits imantieši, izveidojās kopas. Lokāli iespējamā darba veicināšanai, tās ievēl amatpersonas, notur konventus un citus sarīkojumus, uzņem un audzina krustdēlus, un atbalsta korporācijas globālos pasākumus. No1953. līdz 1990. gadam korporācijā ir uzņemti 115 jauni biedri, kas iedalīti 35 coetos.

Pinebergas – Hamburgas kopa

Pēc Baltijas Universitātes slēgšanas,  tās  tuvumā vēl dzīvo 22 imantieši. 1950. gada 18. februārī viņi nodibina Pinebergas-Hamburgas kopu, ievēlot prezidiju: seniors—com! Arvīds Ķeiris, viceseniors – com! Igors Silgailis un sekretārs – com! Edgars Smiltenis. Kopa rīko dibināšanas atceres komeršus,  tās locekļi satiekās konventos, alus un literāros vakaros.  Tālākai emigrācijai strauji turpinoties, arvienu biežāk mainās amatpersonas, samazinās biedru skaits, sarūk aktivitātes un kopa likvidējās  bez kāda sevišķa lēmuma.

Eiropas kopa

1952. g. 5. aprīlī, 10 Vācijā, Anglijā un Zviedrijā dzīvojoši imantieši nodibina Eiropas kopu, kas ilgus gadus turpina aktīvu darbību. Imantieši Vācijā koncentrējušies Štutgartes, Ķelnes un Hamburgas rajonos; Anglijā mīt fil!dib! Ēriks Bulle, kuram vēlāk pievienojās 2 jaunuzņemti biedri valsts vidienē; Zviedrijā centrs ir Stokholma, kur dzīves vietas ir fil!dib! Imantam Freimanim un goda fil! Kārlim Lobem. Notiek regulāri konventi, komerši, alus, dāmu un literārie vakari. Tiek uzņemts liels skaits jaunu biedru un sarīkoti vairāki „apaļo” gadu jubileju sarīkojumi. Atzinīgi novērtējot ilggadīgo un augstvērtīgo darbu latviešu jaunatnes audzināšanā, kopa noorganizē Augustdorfas un Minsteres ģimnāziju direktora Anša Dreimaņa uzņemšanu par korporācijas goda filistru. Līdz 1966. gadam, fil!fil! Arnolds. Grāmatiņš un Edgars Smiltenis rediģē un izdod korporācijas žurnālu “Svešumā Tēvzemei” (Nr. 1–16). Pēc tam redakciju pārceļ uz Milvokī, ASV. No 1952. līdz 1968. gadam, kopa rūpējās par dibināšanas komeršu satīriskā izdevuma “Svīķis” publicēšanu. Kopas locekļi vada Latviešu Studentu Apvienību un piedalās baltiešu studentu kongresu rīkošanā un vadīšanā. Fil! Imants Freimanis ir Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) valdē no 1970.- 1989. gadam, viņš vada PBLA Informācijas biroju un ir Zviedrijas Latviešu Centrālās Padomes priekšsēdis. Fil! Arnolds Dzelzkalns ir Latviešu Centrālās Padomes Vācijā ģenerālsekretārs. Fil!fil! Manzars Dreimanis un Marks Opeskins ir vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģenti Vācijā, Anglijā un Zviedrijā. Fil! Gunārs Tamsons veic Daugavas Vanagu organizācijas ģenerālsekretāra amatu. Fil! Dr. Eugēnijs Ciblis vada mikrobioloģijas laboratoriju Hohenheimas universitātē. Šīs kopas iniciatīvā tiek izkārtota F!I! pārcelšanās uz Jelgavu, Latvijā.

Austrālijas – Jaunzēlandes kopa

Uz Austrāliju izceļo 9 imantieši un uz Jaunzēlandi—fil!dib! Jānis Komsars. Sidnejā un apkārtnē dzīvojošo ierosmē, 1953. gadā  tiek nodibināta kopa, kuras locekļi daudzus gadus pulcējās dažādos sarīkojumos un audzina vairākus krustdēlus. Laika tecējumā biedru skaits dilst, aktivitātes samazinās un kopas darbība apstājās. Fil!dib! Gunārs Bračs ir Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēdis un arī ilggadīgs PBLA valdes loceklis. Fil!dib! Jānis Gulbis rosīgi darbojās Sidnejas latviešu sabiedrībā.

Imantieši Ziemeļamerikā –  ASV un Kanādā

Kanāda bija viena no pirmajām valstīm, kas otrā pasaules kara politisko rezultātu dēļ Vācijā nonākušām pārvietotām personām deva emigrācijas iespējas. Tālab, jau laikā no 1947. līdz 1949. gadam, Kanādā ieceļoja pieci Fraternitas Imantica (F!I!) filistri dibinātāji, kuriem sākotnēji bija jāstrādā valsts noteiktā darbā–mežos cērtot papīrmalku, piedaloties spēkstacijas būvē un strādājot vara raktuvē. Pēc tam varēja atjaunot  pārtrauktās studijas un iekārtoties turpmākai dzīvei. Vēlāk Kanādā ieradās vēl trīsi F!I! dibinātāji un viens pirmā coeta loceklis.  Vairumam dzīves vietas izveidojās Ontario provincē, bet daži nonāca Albertā un Kvebekā. 1952. gada 18. februārī darbu uzsāk Kanādas kopa, kas beidz eksistēt 3 gadus vēlāk.

Lai nokļūtu ASV, imigrantiem vajadzēja vietējos galvotājus darbam, kuri tad arī noteica strādāšanas pienākumus pirmajam gadam. Tie parasti bija maz apmaksātās lauksaimniecības vai mājsaimniecības jomas. Imantiešu emigrācija uz ASV sākās 1949. gadā un turpinājās vairākus gadus. ASV nonāca 29 Vācijā uzņemtie imantieši, ieskaitot 7 filistrus dibinātājus. Vairumam jaunās dzīves vietas izveidojās austrumu un vidienes pavalstīs.

Pilsētās kurās dzīvoja lielāks skaits latviešu, tika nodibinātas korporāciju kopas (K!K!) visu buršu kopējo interešu apspriešanai un latviešu nacionālo/sabiedrisko rosmju sekmēšanai. Kopas darbojās Latvijas Korporāciju Apvienības (L!K!A!) protektorātā un tajās aktīvi līdzdalību ņēma arī imantieši.

L!K!A! sēdeklis bija Ņujorkas pilsētā. Šajā latviešu buršu centrālajā organizācijā korporācijas prezidēja rotācijas kārtībā pēc vecākuma principa. Divas reizes vadībā bija F!I!. 1957./1958.gada prezidijs: fil! Arnolds  Veinbachs—seniors, fil! Tālivaldis Bērziņš—viceseniors un fil! Kārlis Grantiņš—sekretārs; 1976./1977. gada prezidijs: fil! Vilnis Bērziņš, seniors; fil! Jānis Bebris, sen., viceseniors; fil! Tālivaldis Bērziņš, sekretārs.

30gadi

30. jubilejas balle Milvokos. Imantieši ar dāmām un viesiem

No 1961. līdz 1990. gadam, ASV dzīvojošie imantieši aktīvi atbalstīja L!K!A! sporta pasākumus: ilgus gadus vadot Sporta komisiju, 9 reizes Milvokī un apkārtnē  sarīkojot gadskārtējās meistarsacīkstes volejbolā un basketbolā, un piedaloties turnīros ar savām komandām.  Šie vairāku dienu sarīkojumi pulcināja ASV/Kanādā dzīvojošus daudzu korporāciju sportistus un skatītājus. Tajos ietilpa arī studenšu korporāciju sacensības volejbolā un vairāki saviesīga rakstura pasākumi—komerši, dāmu vakari, noslēguma balles.  Gadu gājumā, F!I! pārstāvēja divas paaudzes: jau Latvijā un Vācijā sporta gaitas sākušie, un amerikāņu bruņotos spēkos dienējušie  volejbola izlašu spēlētāji fil!fil! Guntis Baltābols un Gunārs Sviķis, zelta medaļas volejbolā olimpietis 1984. gadā fil! Aldis Berziņš, vairāku universitāšu izlases vienību spēlētāji. F!I! guva labus panākumus abos sporta veidos, pieckārtīgi izcīnot  meistarnosaukumu volejbolā.

Sākot ar 1957. gadu, Milvokī katrus piecus gadus ir notikušas F!I! dibināšanas atceres svinības. Īpaši svinīgi un plaši bija 10 un 25 gadu sarīkojumi vēsturiski ievērojamākā pilsētas viesnīcā “Pfister Hotel”. Tie ilga vairākas dienas, pulcēja viesus arī no Eiropas, Jaunzēlandes un Austrālijas, iesākās ar šampanieti prezidija pieņemšanā un turpinājās ar aktu, balli, komeršu un atvadu pusdienām. 10 gadu jubilejā iesvētīja dibinātāju dāvāto karogu un 25 gadu atcerē – dibinātāju dāvāto vapeni.  25 gadu svētkos, ar 57 imantiešu piedalīšanos, 1972. gada 28. maijā ārkārtējā konventā, pieņēma arī vairāku gadu diskusiju rezultātā izstrādātās jaunas vadlīnijas F!I! globālai darbībai.

Seko konspektīvs pārskats par imantiešu kopām ASV.

  • 1951. g. 30. jūnijā, korespondences ceļā nodibina ASV kopu, kas savu darbību izbeidz 1953. gada 15. martā – pēc globālā prezidija ievēlēšanas Amerikā.
  • 1953. g. 15. septembrī nodibina Milvokī – Viskonsīnas kopu, kas pastāv līdz 1992. gada beigām. Sākot ar 1953. g. 19. septembri, kad notika  pirmo divu krustdēlu uzņemšana (i7. coeta) pēc aktīva konventa pārtraukšanas, kopas ietvaros audzināti 52 jauni locekļi. Kopu vada ik gadus ievēlēts prezidijs un citas vajadzīgās amatpersonas, notiek regulāri citēti konventi, tiek rīkoti alus, literārie un dāmu vakari, komerši, kā arī plašāki F!I! dibināšanas atceres sarīkojumi. Pirmais maija komeršs ASV tiek noorganizēts 1954. gada 12. jūnijā fil!dib! Jāņa Vilciņa dzīves vietā Des Moines, Aijovā. Kā Imantieši ir aktīvi Viskonsīnas korporāciju kopas locekļi un tās amatvīri.  Bieži sarīkoti kopīgi literārie un alus vakari  ar Lettonia’s, Selonijas un Tervetia’s korporāciju grupām Viskonsīnā. 1967. g. 3. jūnijā kopa noorganizēja goda filistra Artūra Silagaiļa uzņemšanu F!I! un 1983. g. 19. februārī Jānis Riekstinš tika oficiāli ievests goda filistra kārtā. Īpaši pozitīvi faktori kopas darbībai ir bijuši pieejamie konventa dzīvokļī: pirmais pašu izbūvētais – fil!Gunāra  Rēpiņa mājā, un (pēc fil!G. Rēpiņa pārcelšanās uz Arizonu) otrais kopš 1971. gada – fil!Gunāra  Raita mājā.
  • 1954. g. februārī darbību uzsāk Ņujorkas kopa, kas 1965. gada. 20. februārī pārtop par ASV austrumu piekrastes kopu. Tās aktīva darbība, ieskaitot jaunu locekļu audzināšanā un komeršu rīkošanā, izbeidzās 1976. gadā.
  • 1959. gadā  īslaicīgi darbojās kopa  Čikāgas pilsētā.
  • Vairāku krustdēlu audzināšanā Kalifornijā aktīvi ir piedalījušies Los Andželosā un San Diego  mītošie iimantieši. Jaunu biedru audzināšana notikusi arī Minesotā.
  • 1992. gada beigās ir nobriedusi vajadzība pēc plašāka foruma un tālab 27. novembrī tiek nodibināta Amerikas kopa. Būtībā tā ir tiešs Milvokī – Viskonsīnas kopas darbības pēctecis, apvienojot visus ASV dzīvojošos imantiešus un darbu turpinot ar  pamazinātu aktivitāti.  1998. g. 2. oktobrī,  kopa nodod vadību Milvokī esošajam t/l globālam prezidijam līdz tā pilnvaru notecēšanas brīdim, resp. globālā korespondences konventa pārtraukšanai un F!I! Filistru Biedrības (F!B!) darbības uzsākšanai.
  • 1999. g. 16. oktobrī tiek nodibināta F!I!F!B! Amerikas kopa (apvienojot ASV un Kanādā dzīvojošos imantiešus) , kas gan F!B! statūtos noteiktā kartībā legālu apstiprinājumu saņem tikai 4 gadus vēlāk. Kopas mērķi ir biedru savstarpējo kontaktu veicināšana un atbalsts vajadzību gadījumos, , informācijas apmaiņa, sadarbība ar Aktīvo konventu un Filistru biedrību Latvijā, materiāls atbalsts Aktīvā konventa locekļiem – īpaši nacionālo un izglītības centienu veicināšanai,  un reprezentācija buršu saimē Amerikā. Kopas stipendiju fonds katru gadu piešķir vairākas stipendijas studējošiem aktīvā konventa locekļiem Latvijā. Kopa amatpersonas ievēl uz 2 gadiem. Pirmos 4 gadus kopas valdē darbojās: fil!Ojārs Rēpiņš – priekšsēdētājs; fil!Uldis Inveiss – priekšsēža vietnieks; fil!Gunārs Briedis – sekretārs; fil!Gunārs Raits – kasieris; un fil!fil! Laimonis Grīnbergs; Gunārs Rēpiņš – locekļi Kanādā un ASV rietumos, respektīvi; fil! Verners Brols – revidents.  Turpmākajos gados, bez jau augstāk minētajiem, amatus ir pildījuši: fil!fil! Jānis Bebris, jun., Ernests Brusubārdis III, Oļģerts Ģīlis, Vilnis Kreišmanis, Guntis Lauzums un Pēteris Siltumēns.
  • Laikā no 1953. gada. 19. septembra līdz 1987. gada 30. maijam, F!I! ASV ir uzņemti 73 jauni biedri. Viņi ir ieskaitīti no 7. līdz 40. coetam. Viens biedrs ir uzņemts 1991. gadā un ieskaitīts 42. coetā .  37 biedri ir miruši. Šobrīd kopas biedru skaits ir 38, no kuriem 3 dzīvo Kanādā. Vecākajam kopas biedram ir 92 gadi, jaunākajam – 50. Pārstāvētas ir dažādas profesijas: inženieri, arhitekti, ārsti, tautsaimnieki, juristi, mežkopji, mūziķi, skolotāji, privātuzņēmumu īpašnieki/vadītāji, augstāko mācību iestāžu profesori un administratori (fil! Atis Freimanis – medicīnā; fil! Uldis Inveiss-tautsaimniecībā; fil!Vilis Kurmis – mežsaimniecībā; fil! Vitolds Siliņš – medicīnā). Darbu lauki ir bijuši galvenokārt privātā sektorā. Imantieši ir sastāvējuši dažādās  profesionālās  organizācijās. Tāpat daudzi ir kalpojuši, un to turpina darīt,  latviešu sabiedrībai – lokāli (draudzēs, Daugavas Vanagos, biedrībās, koros, skautu organizācijā),  valsts un globālā mērogā (fil!fil! Vilnis Bērziņš, Tālivaldis Bērziņš un Uldis Inveiss – dažādos amatos Amerikas Latviešu Apvienībā un Pasaules Brīvo Latviešu Apvienībā; Ernests Brusubārdis II un Ernests Brusubārdis III – dziesmu svētku organizētāji un diriģenti).
Autors: Uldis Inveiss. Uzrakstīts: 2015. gada februārī
Augšup