Fraternitas Imantica » Dažādi,Pasākumi » Goda fil! Artura Silgaiļa arhīvs atvērts Kara muzejā

Goda fil! Artura Silgaiļa arhīvs atvērts Kara muzejā

Ievietots Dec 08 in Dažādi, Pasākumiby Text Resizer Text Resizer

15272292_1768148180103404_2565938046181945798_o

Ar lielu lepnumu informējam, ka mūsu Goda fil! Artura Silgaiļa arhīva izstāde ir pieejama Latvijas Kara muzejā.

Artura Silgaiļa arhīvs nonācis Latvijas Kara muzejā 2016.gada 8. decembrī plkst. 14.00 Latvijas Kara muzeja 3. stāvā notiks arhīva atvēršana un prezentēšana plašākai publikai.

Pirms neilga laika Latvijas Kara muzejs saņēmis nozīmīgu dāvinājumu – Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, ievērojamā latviešu virsnieka un grāmatas “Latviešu leģions” autora Artura Silgaiļa – arhīvu.

arturssilagailis

Arhīvā apkopoti A. Silgaiļa apbalvojumi, fotogrāfijas, kartogrāfiskie materiāli un dokumenti, kas hronoloģiski aptver vairāk nekā 70 gadus ilgu laikposmu no Pirmā pasaules kara līdz 1980. gadu nogalei, un atspoguļo viņa gaitas piecās dažādās armijās.

Jauniegūtā kolekcija, kas kopā sastāda vairāk kā 1 400 vēstures liecības, satur vērtīgas un līdz šim plašākai publikai nezināmas fotogrāfijas un dokumentus no lielākajiem 20. gadsimta militārajiem konfliktiem. Ievērojamais virsnieks apkopojis ne vien privāti, bet arī plašākā mērā nozīmīgas liecības par latviešu karavīru dzīvi dažādos laikposmos. Īpaši vērtīgi ir viņa militārajā karjerā saņemtie apbalvojumi un krūšu nozīmes, tostarp Sveaborgas cietokšņa 100 gadu piemiņas nozīme, Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira, Vācijas Dzelzs krusta I un II šķira u. c.

Sevišķi unikāls ir arhīvā esošais A.Hitlera pavēles par Latviešu leģiona dibināšanu pirmais eksemplārs, ko saņēmusi Latvijas Zemes pašpārvalde.
Fotogrāfijās atainotas viņa gaitas Krievijas impērijas armijā, firsta Līvena nodaļā, Latvijas armijā, vācu 621. propagandas rotā, Latviešu leģionā un britu Reinas armijā. Dokumentos, kuru vairums attiecināms uz Latviešu leģiona vēsturi, apkopotas gan ar leģiona tapšanu un apmācībām, gan ar kaujām un to analīzi saistītas vēstures liecības. A. Silgailis Otrā pasaules kara laikā un arī vēlāk, strādājot pie grāmatas “Latviešu leģions” tapšanas, intensīvi sarakstījies ar citiem leģiona virsniekiem, tostarp, Kārli Augstkalnu, Aleksandru Plensneru, Jāni Ruceli u. c. Šo un citu materiālu sīkāka analīze varētu sniegt jaunas atziņas Latvijas un Otrā pasaules kara vēstures kontekstā.
Šobrīd ir uzsākts darbs pie arhīva zinātniskās un muzeoloģiskās apstrādes, lai iespējami drīz to varētu izmantot profesionāli vēsturnieki un citi interesenti.
Kara muzejs izsaka milzīgu pateicību Artura Silgaiļa dēlam Viktoram par arhīva apkopošanu un uzticēšanu muzejam. Arhīva nosūtīšanā lielu palīdzību sniedza Kanādas latviete Anda Sīpoliņš, kā arī bijušais Latvijas vēstnieks Kanādā Juris Audariņš ar kundzi.

Arturs Silgailis dzimis 1895. gadā Penkules pagastā. 1915. gadā mobilizēts Krievijas impērijas armijā, beidzis Viļņas karaskolu, vēlāk piedalījies pretlielinieciskajā kustībā Somijā. 1918. gada iestājies Baltijas landesvērā, vēlāk dienējis firsta Līvena nodaļā, kuras sastāvā ieskaitīts Krievijas Ziemeļrietumu armijā. 1919. gada iestājies Latvijas armijā, dienējis 12. Bauskas un 6. Rīgas kājnieku pulkā. 1924. gadā beidzis virsnieku kursus, 1928. – Kara akadēmiskos kursus. No 1931. gada – Vidzemes divīzijas štāba priekšnieka palīgs, no 1935. gada – pasniedzējs Augstākajā kara skolā. 1939. gada oktobrī – Zemgales divīzijas štāba priekšnieks. 1940. gada oktobrī atvaļināts, izceļojis uz Vāciju. 1941. gada vasarā – vācu 18. armijas 621. propagandas rotas zonderfīrers, piedalījies kaujās pie Ļeņingradas. 1943. gada martā – Latviešu leģiona 15. divīzijas kājnieku priekšnieks. No 1944. gada vasaras – leģiona ģenerālinspektora štāba priekšnieks. Pēc kara ieslodzīts Putlosas (Vācija) un Zēdelgemas (Beļģija) karagūstekņu nometnēs. No 1948. gada – britu Reinas armijas baltiešu sardžu rotu sakaru virsnieks. 1953. gadā emigrējis uz Kanādu. 1962. gadā Kopenhāgenā (Dānija) publicēta viņa grāmata “Latviešu leģions”, kas guvusi ievērību, piedzīvojot vairākus pārizdevumus, tostarp, dāņu un angļu valodā. A. Silgailis miris 1997. gadā Ošavā, Kanādā.

Papildus informācija:
Jānis Tomaševskis LKM 2.pasaules kara vēstures nodaļas vadītājs; 
tālr. 28659406; 267213458

Komentāri slēgti.

Back to Top